DABAS DZIEDNIECISKAIS SPĒKS

KO IKVIENS VARAM DARĪT, LAI DZĪVOTU ZAĻĀK UN DABAI SAUDZĪGĀK? KĀ RŪPĒTIES PAR SEVI UN SAVU VESELĪBU UN KĀDI DABAS LĪDZEKĻI MUMS IKVIENAM IR PIEEJAMI, STĀSTA FARMĀCIJAS DOKTORE UN AUGU PĀRZINĀTĀJA VIJA ENIŅA.

Dzīvot, saudzējot dabu un vidi, nav nemaz tik sarežģīti, tikai tas prasa piespiešanos un sevis disciplinēšanu. Taču, ja labu dara kaut daļa cilvē­ku, tas ir tā vērts, jo labais vienmēr iet plašumā. Var sākt ar vienkāršām lietām – uz veikalu pēc pārtikas doties reizi nedēļā. Ja ģimenē aug mazi bērni un ēdienkartē vajadzīgi svaigi un daudzvei­dīgi produkti – divas reizes nedēļā. Ja iepirkties dodas katru dienu, ir tik daudz spontāno un nevajadzī­go pirkumu! Tad gan paši pārtērējam savus līdzekļus, gan provocējam ražotājus ražot arvien vairāk preču un produktu, bez kuriem varētu arī iztikt. Šis ir veids, kā reāli mazāk tērēt dabas resursus, jo viss, kas nonāk uz mūsu ēdienu galda, faktiski nāk no dabas. Iepirkšanās vienreiz nedēļā ir pārbaudīta meto­de – mēs ar vīru arī uz veikalu braucam reizi nedēļā, un pat maizi ledusskapī var saglabāt septiņas dienas. Ja kādreiz ievajagas kaut ko, tad aizeju uz veikalu tikai pēc tā!

Vēl kas –mums skapji ir pārkrāmēti ar mantām. Kleita tāda, topiņš šāds un bikses tādas. Bet cik daudz to visu uz­velkam? Pāris mīļākos apģērba gabalus, kamēr pārējais tikai aizņem vietu skapī. Atkarība no iepirkšanās nav veselīga un dabai saudzīga, tāpēc par šīm lietā jāpiedomā. Arī atkritumu šķirošana ir apsveicama, taču diemžēl pilsētā kā komplicētā organismā to grūtāk realizēt. Mēs dzīvojam privātmājā un šķirojam ļoti precīzi un kārtīgi. Ko var sadedzināt, to sadedzi­nām. Dabas produkti nonāk kompostā, bet plastmasu un metālu savācam un aiznesam uz lielajiem konteineriem.

Veselības atslēga – profilakse 

Profilakse ir veselības atslēga, jo nesaslimt ir vieglāk nekā ārstēties. Ja mēs savā dzīves

ritmā varētu ievērot to, ko daba mūsos ir ielikusi, neva­jadzētu slimot. Pietiekami kus­tēties, atpūsties, izgulēties – nevar nepārtraukti skriet vai sēdēt, jābūt darbības maiņai. Svarīgi uzturā izmantot to, kas aug tieši Latvijā: burkānus, kāpostus, bietes, kāļus. Tajos ir ne tikai mūsu enerģijai, bet arī veselībai nepieciešamais. Augs ir dzīvs organisms, kas savās šūnās izveido, sintezē un uzkrāj daudz ķīmisku savienojumu, ar kuriem tas nodrošina savas šūnas, lai tās būtu veselas un dzīvotspē­jīgas. Šīs pašas vielas strādā arī cilvēka organismā. Mums nereti šķiet, ka augi ir viena, bet cilvēki – cita pasaule. Taču cilvēks un augs zināmā mērā ir radinieki – mēs esam būvēti no šūnām, šūnu pamatstruk­tūra ir ūdens, kurā izvietoti dažādi ieslēgumi, šūnu organoīdi, kuros notiek visas bioķīmiskās un enerģētiskās reakcijas. Un tās pilnīgi iden­tiski notiek gan cilvēka, gan auga šūnās. Procesos piedalās enzīmi, vitamīni un minerāl­vielas, un, kamēr šī pamata vielmaiņa strādā, saņemot sev vajadzīgo palīdzību no ār­puses, kamēr šūnas darbojas normāli un tām vajag mazu degvielas daudzumu, tikmēr viss ir kārtībā. Kad orga­nismā kaut kā sāk pietrūkt, lai vielmaiņas norises būtu normālas, sākam slimot. Līdz ar to profilakse ir labākais, ko varam darīt, jo pēc tam ir grūti atkal izdarīt ko labu, lai šūnas varētu atdzīvoties, justies labi un veikt savas funkcijas tā, kā tas dabā ir paredzēts.

Augi strādā lēnām 

Uz ārstniecības augiem nevajadzētu skatīties kā uz brīnumlīdzekli, kad cilvēks ir jau saslimis. Tad bieži ir par vēlu. Taču, kamēr vēl ir veselība, svarīgi ievērot to, ko saka mūsu uztura zinātnieki – uzturā jālieto svaigi dārzeņi un augļi, pilngraudu produkti, kas nodrošina organisma normālu funkcionēšanu un gremošanas sistēmas darbī­bu – tas viss ir cieši saistīts. Ja mēs varētu no dabas saņemt visu, kas vajadzīgs, varētu dzī­vot diezgan mierīgi. Šeit vietā ir arī zāļu tējas, ko mūsu valstī vēl dzer pietiekami daudz, un arī kafija nav tas sliktākais.

Tie, kam ir skrejošs dzīves­veids un kuri nevar sabalan­sēt savu darbu, atpūtu, miegu un stresa pilno dzīvi, ķeras pie tabletēm, pie sintētiskās ķīmijas. Viņi nereti panāk ātru efektu, bet tajā pašā laikā diezgan bieži nodara pāri sa­vam organismam. Ķīmiskajām zālēm tomēr ir blaknes, un, tā kā katrs cilvēks ir atšķirīgs un unikāls, arī reakcijas var būt ļoti dažādas. Tad daudzi sāk skatīties uz augu pusi, un tas ir labi, taču jāņem vērā, ka augi strādā lēnām, jo tajos aktīvo vielu nav tik daudz (izņemot augu ekstraktus). Protams, arī augiem var būt dažāda iedarbība, ja pieņem, ka arī augs ir ķīmija. Tikai cilvēkam saudzīgāka, jo augu aktīvās vielas, kas nodrošina šādu vai tādu ietekmi uz cilvēka organismu, parasti ir mazās devās un ir savstarpēji saderīgas.

Labākais ir mums pašiem! 

Lietot augu produktus un dzert tējas vajadzētu ar apdomu un saprotot to, ka nozīme ir ne tikai vecumam, bet arī katra individuālajām īpatnībām. Viens, izdzerot kafiju, iet dancot, cits – gulēt. Tas pats attiecas uz augiem. Ja ikdienā zāļu tēju dzersim labsajūtai vai lai sasildītos, tā būs garšīga, nelielā koncen­trācijā, un tad negatīva efekta nebūs. Ja lietosim liepziedus gadiem ilgi un lielās devās, organismā radīsies izmaiņas, un var sākties problēmas ar redzi, sirdsdarbību. Viss, kas ir pāri mēram, ir par skādi. Taču, dzerot zāļu tējas, jāatceras, ka šķidrumā pāriet tikai tas, kas šķīst ūdenī. Pamatā tie ir vitamīni, flavonoīdi, varbūt or­ganisko skābju sāļi. Bet stiprāk iedarbīgas augu sastāvdaļas nemaz ūdenī nešķīst un tējā nebūs. Ja augus lietosim un tējas dzersim kā profilakses līdzekļus nelielās devās un dažādojot, viss būs kārtībā. Tāpēc svarīgi atcerēties – vie­na veida tēju nedrīkst dzert gadiem ilgi. Labāk pagatavot maisījumu: kumelītei pievieno mazliet asinszāles, varbūt kādu ābola miziņu, kādu saujiņu rasaskrēsliņu – ir iespēja variēt. Un nav jādomā, ko tieši tas ārstēs. Tas neārstēs, bet dos stabilitāti vielmaiņai. Dabā viss ir gudri izdomāts. Tāpēc ir sva­rīgi, ka mums ir uzņēmumi, kas ražo dabiskus produktus, kuros dabas vielas ir koncentrētā veidā. Tā ir viena no nākotnes farmācijas jomām – darboties ar dabas vielām, sevišķi tām, kas aug tepat. Tas, kas Latvijā audzis, latviešu cilvēkam ir vispiemērotākais. Pamēģināt var visu ko, bet labākais ir tas, kas ir mums pašiem!

Dabā viss ir gudri izdomāts. Tāpēc ir svarīgi, ka mums ir uzņēmumi, kas ražo dabiskus produktus, kuros dabas vielas ir koncentrētā veidā.

raksts Silvanols žurnāls “Daba dziedē”