Helēna Rubine, Vija Eniņa
“ Ārstniecības augi. Ieteikumi ārstniecības augu vākšanā un lietošanā”,
apgāds Zvaigzne ABC, 2004.g.
VILKĀBELE
Sirdsdarbību stimulējoša, asinsvadus paplašinoša un antioksidējoša iedarbība.
Vilkābeles jeb krustābeles ir vasarzaļi rožu (Rosacea) dzimtas krūmi vai koki ar labi attīstītiem ērkšķiem. Ziemeļu puslodē ir 300- 400 vilkābeļu sugas.
Kā āŗstniecības augu izmanto galnvenokārt vēdekļlapu vilkābeli (Crataegus rhipidorhylla syn.C.curvisepala), divirbuļu vilkābeli (C.laevigata), Kurzemes vilkābeli (C.x curonica), vienirbuļa vilkābeli (C. monogyna) un Austrumbaltijas vilkābeli (C.orientobaltica).
Lapas daivainas vai dalītas, retāk- veselas, ar pielapēm, parasti ar zobainu malu, sakārtotas pamīšus. Ziedi balti, sakopoti vairogos vai čemuros. Zied maijā, jūnija sākumā. Augļi- ābolveida, kauleņi, kas var būt apaļi vai iegareni, sarkani, tumši brūni, melnsarkani, sarkani ar zaļiem lāsumiem. Augļi ienākas augusta beigās, septembrī. Dažādās sugas atšķiras ar lapu formu, dzīslojumu, ērkšķu garumu un formu, kauliņu skaitu augļos un citām pazīmēm.
Latvijā vilkābeles savvaļā sastopamas samērā reti. Aug mežmalās, krūmājos, upju un strautu krastos, pakalnos kaļķainā augsnē.
Ievāc vilkābeļu ziedus augu ziedēšanas sākumā. Tie jāpārstrādā svaigi vai jāžāvē parastos apstākļos vai kaltē ar labu ventilāciju līdz 40°C temperatūrā. Droga derīga 2 gadus. Vāc arī augļus. Kad tie ir pilnīgi nogatavojušies (septembrī, oktobrī), noplūcot vai nogriežot visu augļkopu. Roku aizsardzībai no ērkšķiem var izmantot cimdus. Augļus žāvē līdz 70°C temperatūrā. Droga derīga 2 gadus.
Vilkābeļu ziedi un augļi satur bioflavonoīdus, triterpenoīdus, glikozīdus, amīnus (ziedos ir tikai trimetilamīns), polifenolus, kumarīnus, miecvielas, nedaudz ēteriskās eļļas, fitosterolus.
Vilkābeļu sastāvā esošās vielas stimulē sirdsdarbību, ir antioksidanti, atslābina un paplašina asinsvadus, īpaši- vainagartērijas, uzlabo asins plūsmu uz sirds muskuli, novērš stenokardijas simptomus.
Vilkābeles ziedus izmanto tinktūrās, bet augļus- ekstraktu pagatavošanai. Var gatavot arī uzlējumu un novārījumu. No vilkābelēm ražo arī dažādus kompleksos preparātus, ziedu pulvera tabletes, kas apredzētas ilgstošai lietošanai. Vilkābeles izmanto kardiosklerozes un aritmijas ārstēšanai. Tās pazemina asinsspiedienu un uzlabo asins cirulāciju. Tā kā vilkābeļu preparāti nav indīgi, tos plaši izmanto gados vecāki cilvēki. Augļu novārījumu var pagatavot, ņemot 1 ēdamkaroti sasmalcinātu augļu uz 1 glāzi ūdens. To dzer pa 1/3-1/2 glāzes 2 vai 3 reizes dienā pirms ēšanas. Mājās var pagatavot ziedu tinktūru ar spirtu. Šim nolūkam ņem 20 g žāvētu ziedu uz 1glāzi 40 % degvīna, tur tumšā vietā 1 nedēļu, bieži saskalinot, nokāš, ziedus izspiež un lieto pa ½ tējkarotei 2 vai 3 reizes dienā pirms ēšanas. Svaigus ziedus var apliet ar 90 % spirtu attiecībā 1:2 un gatavot, kā norādīts iepriekš. Tinktūru dzer sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, ja ir vairogdziedzera hiperfunkcija, klimaktērija neirozes, bezmiegs vecumā, paaugstināts asinsspiediens un neregulāŗs pulss.
Vilkābeles preparāti nav indīgi, tie nerada blaknes. Vilkābeles preparāti kopā ar ginka preparātiem izmanto atmiņas uzlabošanai, jo uzlabojas skābekļa piegāde galvas smadzenēm.
Vilkābeles augļu ekstrakts kopā ar māteres, baldriāna, kreimenes tinktūru labi noder veciem cilvēkiem sirdsdarbības funkcionālu traucējumu gadījumā, sirds muskulatūras stiprināšanai un ritma normalizēšanai, pret neirozēm, kā arī vispārējā stāvokļa uzlabošanai.
Lielaugļu vilkābeles augļus pēc izžāvēšanas samaļ miltos un tos pievieno maizes izstrādājumiem, lai tie iegūtu īpatnēju augļu garšu. Šādi produkti ilgāk saglabājas svaigi. Apgrauzdētus augļus var izmantot kafijas surogāta un tējas pagatavošanai. No lielajiem augļiem gatavo arī ievārījumu, ķīseli, džemu, tos izmanto konditorejas izstrādājumos.
Tautas medicīnā vilkābeles lieto arī nieru iekaisuma, nieru un urīnpūšļa akmeņu gadījumā kā diurētisku līdzekli. Ziedu uzlējumu lieto asinsrites traucējumu novēršanai. Visplašāk izmanto ziedu tinktūru kopā ar augļu ekstraktu. Ieticams vilkābeļu augļu un auzu pārslu dzēriens, ko pagatavo no nomazgātiem, krāsnī sautētiem augļiem. Tos izberž caur sietu, pieber cukuru un pievieno auzu pārslu novārījumu, ko iegūst, vakarā pārlejot auzu pārslas ar ūdeni, no rīta uzvārot un atdzesējot. Uz 1 kg augļu ņem 100 g cukura, 300 g pārslu un 3 litrus ūdens. Dzēriens ļoti labi noder cilvēkiem, kas sirgst ar funkcionāliem sirds un asinsvadu darbības traucējumiem, kā arī novārgušiem cilvēkiem.
