“Silvanola” tapšanas stāsts
Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums “Silvanols” ir dibināts 1994. gada 8. decembrī. Tā dibinātāja ir ķīmijas profesore Ieva Leimane, kas jaunizveidoto uzņēmumu nodēvēja par godu izcilā latviešu ķīmiķa Augusta Ošiņa atklājumam. I. Leimane, darbību uzsākot ar Koksnes ķīmijas institūta un draugu atbalstu, tikai vienu laboratorijas galdu un bezgala lielu vēlēšanos redzēt sava darba rezultātus, izstrādāja unikālu ūdenī šķīstošo gēlu pamatni, uz kuras bāzes 1995. gadā tika radīti pirmie „Silvanols” oriģinālprodukti: Osteogēls, Rinogēls un Trombogēls. Oriģinālajai pamatnei uz celulozes šķīstošo ēteru un želatīna bāzes faktiski līdz pat šai dienai nav analogu. Tajā veiksmīgi tika iekombinēti dažādu ārstniecības augu ekstrakti un dabas minerāli, sasniedzot izcilu rezultātu. Kopš 1997. gada visi šie preparāti arī tika piereģistrēti Valsts Zāļu reģistrā un, pateicoties efektīgajai preparātu iedarbībai, tie deva iespēju uzņēmumu attīstīt jau plašākos mērogos.
Teju 28 gadu garumā “Silvanols” ir izaudzis par ievērojamu zaļās farmācijas uzņēmumu ar vairāku miljonu lielu apgrozījumu, Eiropas līmeņa kvalitātes standartiem un vairāk nekā 50 augsti kvalificētiem darbiniekiem. Uzņēmuma produktu portfelī šobrīd ir apmēram 50 efektīvi un droši produkti, ar kuru palīdzību “Silvanols” aizvien īsteno sākotnējo misiju – ražotajā produkcijā pēc iespējas lielākā mērā saglabāt tīrā dabā pastāvošo ārstniecības augu vērtīgās īpašības un nodot dabas visvērtīgākās vielas cilvēkiem viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Nosaukuma izcelsme
1895. gada 16. aprīlī ir dzimis ievērojamais Latvijas ķīmiķis Augusts Ošiņš. 1928. gadā A.Ošiņš ir beidzis Latvijas Universitāti un ieguvis inženiera ķīmiķa grādu organiskās kīmijas tehnoloģijā. Jau studiju laikā A. Ošiņš strādājis kā asistents analītiskās ķīmijas katedrā un nodarbojies ar pētniecību. Lai īstenotu savu pētījumu rezultātus dzīvē, 1932. gadā A.Ošiņš Mērsragā uzcēla terpentīna fabriku, kur no vairāk nekā 25 gadus zemē nogulējušiem priežu celmiem, tos sasmalcinot, apstrādājot ar tvaiku un benzīnu, gatavoja terpentīnu, kolofoniju un smago eļļu. Fabrikas strādnieki ievēroja, ka ražošanas procesā iegūtā eļļa lieliski sadziedē visas brūces, atvieglo elpošanu un mazina klepu. Sākās nopietns šīs eļļas izpētes process, kurā iesaistījās gan tolaik slaveni Latvijas ķīmijas un farmācijas pētnieki, gan viņu kolēģi Francijā, Vācijā un ASV. Ar tolaik progresīvām metodēm tika pētīta šī savienojuma struktūra un farmakoloģiskā iedarbība. Tika secināts, ka eļļa sekmīgi ārstē gan tuberkulozi, gan tai ir arī spēcīga pretvēža aktivitāte. Jaunatklāto eļļu A. Ošiņš nodēvēja par Silvanolu.
Lai arī Otrā pasaules kara priekšvakarā gan Francija, gan ASV bija gatavas pirkt patentu eļļas ieguvei un ražošanai, A. Ošiņš darījumu neveica, jo uzskatīja, ka Silvanolam jāpaliek Latvijā un jānes labums Latvijas tautai. Diemžēl pēc kara nebija vairs ne Latvijas, ne arī slavenā Silvanola, bet tā atklājējs tika izsūtīts uz Sibīrijas plašumiem. Tomēr kā piemiņa un godinājums atklājumam un tā autoram 1994. gadā tapa jaunais “Silvanols” – uzņēmums, kas, līdzīgi A. Ošiņa nostājai, apņēmies rūpēties par cilvēkiem, stiprinot viņu veselību ar dabas spēku.